Prāta Vētra, Renārs Kaupers, Prāta Vētra
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām, Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām. Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā. Tikai ceļavējš ja pūtīs, Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..?? Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt! Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt. Zvaigznes pāri malām Izlieto vairs nesasmelt...jā, Lai no jauna viss sāktos Mums būs jāsāk no nekā Turies man ciešāk, Mums mēness gaisma būs tilts. Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, No sākuma līdz beigām visiem viens tilts Laika aizvien mazāk, Joprojām esmu gatavs atdot Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot.. Un tas, ko es baidos pat vissliktākajos sapņos slēpt, Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt Turies man ciešāk, Mums mēness gaisma būs tilts. Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, No sākuma līdz beigām visiem viens tilts Mēs atnācām un kāds aiziet Tad mēs aiziesim un nāks cits Un tā tam, tā tam būs griezties Kamēr pasaule sev vēl tic Turies man ciešāk, Mums mēness gaisma būs tilts. Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, No sākuma līdz beigām visiem viens tilts