Raimonds Pauls, Guntars Račs, Normunds Rutulis
Viegli kā lapas no koka Smiltīs nokrita zvaigzne. Tieši no debesīm lejā, Tieši pie kājām man. Un tad man gribējās ticēt, Ticēt brīnumam lielam. Tomēr kad uzpūta vēji, Zvaigzne bij' tūlīt prom. Tā jau tas notiek, tā jau tas notiek, Cerību iedod un pieviļ tūlīt. Tā jau tas notiek, dāvā un atņem, Ne jau par velti tās zvaigznes te krīt. Tagad es zinu, kas notiks, Notiks pasaules galā. Apsolīs debesīs laimi, Neiedos it nekā. Tagad es zinu, ko vajag. Dzīvot, baudīt un tērēt! Vajag no pasaules paņemt Visu, ko tā spēj dot. Tā jau tas notiek, tā jau tas notiek, Cerību iedod un pieviļ tūlīt. Tā jau tas notiek, dāvā un atņem, Ne jau par velti tās zvaigznes te krīt.