Kārlis Lācis, Intars Busulis, Intars Busulis
Kad durvis atveras Puteklis atceras, Kā bija nomiris Un atkal piedzimis. Dažādi nieciņi, Savādi prieciņi, Balons no ballītes, Diedziņš no šallītes. Lietām pieķeros, Vietām aizķeros, Tāpēc, ka tik ļoti viss Man ir prātā palicis. Sirdspukstu pārsitiens, Sajūtu palēciens. Te lūk tu patveries, Te tu man atveries. Tagad te dzīvoju, Caurvēja plīvoju Kā laimes luteklis Atmiņu puteklis. Lietām pieķeros Vietām aizķeros Tāpēc, ka tik ļoti viss Man ir prātā palicis Lūpas tavas smaidošās, Krūtis mani gaidošās. Nē, nekas nav noticis Puteklī es pārdzimis. Kāpēc viss, ir pārvērties? Nekas vēl nav man aizmirsties, Kas vadīs šais paslēpēs? Kas sameklēs, kur tagad mēs? Pieskaros es spogulim,kur bija Atspīdums tavs kā pasakā reiz bija. Kāpēc laiks tik griezīgs ir šai stāstā Kaut apstātos bezgalīgā stāsta. Es par tevi, Nedomāšu. Es tam ilgi Spēkus krāšu. Lietām pieķeros, Vietām aizķeros. Tāpēc, ka tik ļoti viss Man ir prātā palicis. Lūpas tavas smaidošās, Krūtis mani gaidošās. Nē, nekas nav noticis Puteklī es pārdzimis. Kad durvis atveras Puteklis atceras, Kā bija nomiris un atkal piedzimis. Dažādi nieciņi, savādi prieciņi. Balons no ballītes, Diedziņš no šallītes. Es par tevi Nedomāšu. Es tam ilgi Spēkus krāšu.