A.Koļesņikovs, Inese & Harijs Spanovskis
Jūtu iekšā izmocīts kluss Ārā dzīve mierīga duss. Tikai dvēsele balta kā sniegs, Visu slikto sirds tuvumā liegs. Cenšos lēni, lēni pa solim Visiem apkārt, kas aukstumā guļ. Klusi pieskarties skaistajam sapnim, Lai tas domās sirds tuvumā tur. Tad pienāks laiks mani atcerēsies, Viss, kas bijis kādreiz, vairāk tagad neatgriezīsies. Man būs vajadzīgi Tavi skaistākie ziedi, Lai pēc tevis neskumtu es. Man būs vajadzīgi tavi maigākie skūpsti, Lai pēc tevis ilgotos es. Virs ceļa lēni, miglā kas vīd, Manas domas pār klajumioem slīd. Tikai dvēsele balta kā sniegs, Visu slikto sirds tuvumā liegs. Cenšos atkal lēni pa solim, Tavās atmiņās modināt rīt To, kas kolusi vēsumā viegli Atkal miglā pie manis lai slīd.