Lietus karaliene

Dainis Porgants

Kad pār zemi lietus līst,
Zemes vaigā rētas dzīst,
Domas mani aiznes līdzi,
Tur plašās fantāzias ārēs klīst,
Kautkur manās iedomās,
Savādaak viss izskataaas,
Mazaa lietus princesesīte par skaistu karalieni pārvēršās;

Mana Lietus karaliene, 
Es vēlos lai Tu pretī trauc,
Nekliedz zeme, tā pēc lietus,
Kā mana sirds pēc Tevis sauc;

Un man liekas redzu es,
Kā no tumšas pamales,
Lietus karalieni skaisto,
Pie manis melni pērkonzirgi nes;

Izslāpusi zeme dzer,
Pērkonzirgi nikni sper,
Lepni pati karaliene,
Man pāri baltas krusas pērles ber;

Mana Lietus karaliene, 
Es vēlos lai Tu pretī trauc,
Nekliedz zeme, tā pēc lietus,
Kā mana sirds pēc Tevis sauc;

Viegs vēja pieskāriens,
Un es atkal stāvu viens,
Lietus princesīte biklā,
Pār pļavu rotaļīgi prom jau skrien;

Mana Lietus karaliene, 
Es vēlos lai Tu pretī trauc,
Nekliedz zeme, tā pēc lietus,
Kā mana sirds pēc Tevis sauc;

Mana Lietus karaliene, 
Es vēlos lai Tu pretī trauc,
Nekliedz zeme, tā pēc lietus,
Kā mana sirds pēc Tevis sauc;