Klusā daba

Sestā jūdze

Tu esi (D) tā kā klusā daba,  
Tik mierīga, tik ļoti, ļoti laba (D+7).  
Tu esi (Em) tā kā krūze gleznā.  
Tik svarīga, tik ļoti, ļoti grezna (A).

Tu esi (D) tā kā vējš no rīta,  
Kā debesis, kas spožā saulē tītas (D+7),  
Tu esi (Em) tā kā durvis vaļā,  
Un kā dziesma, kas dziedama vēl skaļāk (A).

Piedz.  
   Tu (D) esi un es tevi jūtu (D+7),  
   Es nezinu (Em), kas es bez tevis būtu (A),  
   Tu (D) esi, un es tevi jūtu (D+7),  
   Es nezinu (Em), kas es bez tevis būtu (A).  

Tu esi (D) tā kā lietus lāse,  
Kā ziedi, kuri manā galda vāzē (D+7),  
Tu esi (Em), un es arī esmu,  
Ik rītu tad, kad vējš ceļ rīta dvesmu (A).  

Piedz.