Kārlis Lācis, Evita Mamaja, Amber
Nakts par dienu kļūst Kad es redzu tevi Manis vairāk nav Tevī redzu sevi Kā no mīlas kvēl Asins apreibusi Pašas liesmās sirds Saldi gurst, sadegusi Sauli apskaužu, Kad tā skūpsta tevi Lietus svētīju Kad tas glāsta tevi Senais stāsts top mums Kā jau atkal jauns Tas visskaistais grēks Tas visskaistais grēks. Sila kāpurs min Sapnis mans ir galā Zieda pumpurs maigs Sastingst ziemas salā Mūsu mīla plaukst No šī dzimtu naida Kā lai pasargā To ko liktens gaida Kā lai dzēš ko dedz Akla naida liesma Ausīs rīts un mūs izšķirs cīruļdziesma Zvaigznes blāvo mums Piena ceļš tik tāls Kā lai dzer? Kā lai mīl? Kur gan manām ilgām gals? Nāc nakts, nāc nakts Sedz seju Kur lai, kur lai Es eju? Ienaids deg, ienaids gail Kā inde nāvīgāka māci man, māci nakts. lai mēs zaudējot Ienaidā, atrast mūsu mīlu Ienaidā. Kā to pasaudzēt ko jau skāris bēris Kā lai aizbēg prom Liktens durvis vēris kas mūs paslēps blāvs Sāpju mirkļu šais Kad zūd, izgaist viss pasaulē, skaistākā vairs.