Draugi

Dainis Porgants

Ar ierastu steigu plecos
Starp darbiem, kas vienmēr sauc
Mēs piemirstam draugus vecos,
Ko nemaz nav tik daudz.
Nav laika, lai ietu ciemos,
Nav laika pat piezvanīt,
Jo zinām, ka draugi piedos,
Tādēļ var arī rīt.

Bet, kad draugi beidzot tiekās,
Visu sirdīs valda prieks,
Jo neviens tad neizliekās,
Un nav neviens starp draugiem lieks.

Un kad vecie draugi kopā,
Tie tik daudz spēj izdarīt,
Plecs pie pleca, roku rokā,
Var visu dzīvi pārmainīt,

Tik viegli ir atrunāties,
Ka laika jau nepietiek,
Ka nedrīkst ne brīdi stāties,
Tikai tad, tālu tiek.
Tā braucam viens otram garām,
Jo vairāmies nokavēt, 
Bet kamēr vien darbus darām,
draugus varam pazaudēt.


Bet, kad draugi beidzot tiekās,
Visu sirdīs valda prieks,
Jo neviens tad neizliekās,
Un nav neviens starp draugiem lieks.

Un kad vecie draugi kopā,
Visu sirdīs valda prieks
Tie tik daudz spēj izdarīt,
Plecs pie pleca, roku rokā,
Var visu dzīvi pārmainīt.

Ar mūžīgu steigu plecos,
Starp darbiem kas atkal sauc,
Mēs piemirstam draugus vecos,
Lai gan to nav tik daudz.
Tā turpinās dzīves plūdums
Un jāvar tam līdzi skriet,
Vien vēlamies, lai no sirds mums
jautā draugs: kā tev iet?

Bet, kad draugi beidzot tiekās,
Visu sirdīs valda prieks,
Jo neviens tad neizliekās,
Un nav neviens starp draugiem lieks.

Un kad vecie draugi kopā,
Visu sirdīs valda prieks
Tie tik daudz spēj izdarīt,
Plecs pie pleca, roku rokā,
Var visu dzīvi pārmainīt.