Bāka

Imants Kalniņš, Māris Čaklais, Austra Pumpure

Aiz tāliem lediem, ko dienā
saule ar stariem griež,
viscauru nakti bāka
rokas pret debesīm sviež.

It kā putnus tur laistu
bākas stars spoži skaļš,
iežēlotos tūlīt
un sauktu tos atpakaļ.

Bet varbūt bāka ko prasa,
žēlojas, draud vai sūdz?
Nakts tevī staigā kā vārtos.
Viņa par tevi lūdz.