Akas

I. Vīgners, L. Vāczemnieks, Ingus Pētersons

pa celiņiem, pa aizaugušām takām
pār pagalmiem, kur smilgas zied
vēl māmuļas pie vecām lauku akām
caur baltu rīta miglu iet
turp viņas steidz
no kalna lejup doties
un tālu pļavās zirgi zviedz
kā agras dzilnas skaļi sasaucoties
pār ošu gatvēm vindas kliedz

līdz pusnaktij rīb velējamās vāles
šķind slaucenes un spaiņi klaudz
un vēl arvien no gadu sirmās tāles
ar mātes balsi aka sauc

kā bezgalīgas kuģu mastu rindas
gar pamali, kas miglā blāv
pār sūnu jumtiem greizas aku vindas
kā svēti pieminekļi stāv

pa celiņiem, pa aizaugušām takām
pār pagalmiem, kur smilgas zied
vēl māmuļas pie vecām lauku akām
caur baltu rīta miglu iet
caur baltu rīta miglu iet