***

Renārs Kaupers, RENĀRS KAUPERS, PRĀTA VĒTRA

"...un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi."
Tā lūk pasaka beidzas,
Kad stāstītājs nolicis stāstāmo,
Atpakaļ ikdienā steidzas.

Bet pasaka Vēl nebūt nav galā
Ne princesītei, ne princim.
"Un tālāk
Nu kas tad notika tālāk-
Katrs grib zināt un tincina.

Tālāk,manu mīļum,nāk pelēki gadi,
par kuriem pasakas klusē,
Reizēm piebilstot:"Viņiem bija daudz bērnu..."
Bet sirdis un gredzeni
RŪSĒJA

Princesei-krunciņas,princim-mīļākās...
(to gan nemēdzam stāstīt,
vien klusējot paaijāt,mierināt,
paņemt klēpī, mīļot un glāstīt,

Mēmi lūdzot,lai labāk vairs nejautā,
Lai paliek pasaku pilī,
Kur viņi dzīvo ilgi,laimīgi,
un notiek brīnumi zili).