Vājība

VIŅA

Viņa visu dara tā, kā tas atainots tiek filmās
Īstāka par īstu viņa atkal sēž tev līdzās
Tu aizmirsti, kas esi, vairs nezini ko teikt
Bet gribās darīt visu, lai tik viņa paliek šeit
Viņa sen vairs tevi neredz, bet tu redzi tikai viņu
Viss, kas ar viņu saistās tevī ieaudzis par dziļu
Viņa sen vairs tevi nedzird, bet tu dzirdi tikai viņu
Tās jūtas tevi maitā, centies izmainīt sev gribu

Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu?
Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav.
Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu?
Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav.
Nav, nav, nav, mūsu abu sen vairs nav
La la la la la la la la la la nav

Kad viņa smaida, tev sāp, jo blakus viņai stāv kāds cits
Kas liks pat skumjākajā brīdī viņu smaidīt
Tev riebjas redzēt viņu laimīgu
Nevis stāvēt tā un gaidīt, bļe
Bet kurš pie tā ir vainīgs?
Tās acis, kas murgos vajā katru nakti
Tā balss, ko nespēj izraut no galvas
Tu gribi viņu izdzēst, izplēst no prāta
Kas viņā ir tāds, kas neliek tev mieru?
Es gribu projām no tevis, projām no tevis
Nāsi strīpā, gāzi grīdā, dodiet man dzert
Tu dosi pa seju visiem pēc kārtas
Lai tik viņa pamana, nolādētā ragana
Redzi kā man sāp? Redzi? Nāc šurp, glāb
Bet viņa iet prom (kur bļa?)
Velcies šurp tu nolāpītā burve
Taču laid mani vaļā!
Laid, laid vaļā, paglāb
Viņa paiet garām
Kā viņai tas sanāk?
Tik auksta tā mauka 
Ar savu silto skatienu un sasalušo sirdi
Tu kliedz tā lai visi tagad zin
Viņa nav cilvēks, sagraus visu, kas tev ir

Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu?
Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav.
Ar varu, ko es daru? Kāpēc atkal es tev zvanu?
Esi tu, esmu es, bet mūsu abu sen vairs nav.
Nav, nav, nav, mūsu abu sen vairs nav
La la la la la la la la la la nav

Un nebūs
Īsta mīlestība nerūs
Bet tas nav tas, kas te notiek
Tā ir apmātība
Vājprātīga vēlēšanās pašam sevi apmānīt
Aizver muti, atver acis
Kāpēc atkal tu cel traci?
Viņa pazuda jau sen, drīz tu pazudīsi pats
Nagus nost, lasies prom
Baisi skan, bet varens skats
Viņas sasalusī sirds
Sasprāgs miljards gabalos
Uzlido debesīs
Un krīt lejā kā krusa
Kurš vair atceras tos laikus, kad tā meitene vēl juta