nepārlaužams

Dod pieci

Kaut uz brīdi pazust, pazaudēties,
Baltā mierā pievērt acis, noticēt.
Elpu aizturēt un dzirdēt, uz šīs takas neesmu viens,
Kaut uz brīdi spēku sevī ieraudzīt

Kaut uz brīdi aizmirst ,aizmirsties,
 Izdzēst doto, no steigas atgūties.
Atlaist ikdienu un rūpes, ļaut tām sniegā izbalēt,
Just ka sāksies viss no jauna un būs miers,
Viss kas nomācis, uz brīdi atkāpsies.

Kaut uz brīdi diena apstāsies, domas pierimsies, ziema atkāpsies 2X

Pilna trolejbusa vidū, kāds sabrukumā raud, jo tā visa ir par daudz, sāpes smacē un žņaudz, sāļas atmiņas līst, pār vaigiem uz grīdas, dziļas dusmas un spīts liek gribēt aiziet tev līdz.
Uz to vajag spļaut, to vajag sist, to vajag dedzināt un sodīt, būt naglai tajā pēdā, kura nāca tevi nomīt, kad tev zog kaut ko tādu, kam vel nezināji nozīmi, vajag uzvarēt to spēli, tas nebij pret tevi godīgi.
Padodies, tava aizsardzība satriekta, tagad zini kas stāv aiz tā dziļā skatiena, vairs nav nekā, pazūd visa pilsēta, bet tagad tu zini kur spēku dabon stipri cilvēki.
Tās lietus lāses, kas pil uz manas galvas, pazūd nebūtībā, vienkārši tiek izskaustas.
Mans fiziskais gars, ko pret dzīvi daru, šodien atkal piecēlos ar domu, ka es to varu.

Ir jauna diena, es jūtu spēku sevī, es esmu gatavs cīņai, nāc man pretī, man ir kāds, dēļ kā to darīt pareizi, es jau redzu to prieku, es to paveicu.
 Kaut uz brīdi diena apstāsies, domas pierimsies, ziema atkāpsies 4x 
Vējš, kas rauj no saknēm laukā, ceļš kas dzen mani ar vien aukstāk, šīs sāpes man nav jaunas es esmu spēks nepārraujams.