Zvaigzne Tumsā

Aivars Krūmiņš, Ziedonis Purvs, Ojārs Grīnbergs un Nora Bumbiere

Kad naktī nomodā melnas domas māc,
Nenāk miegs un nenāk rīts.

Reizēm pienāk vien,
Šaubas jāizbrien,
Skaudra sāpe negrib dzīt.

Kad naktī nomodā pats sev pārmest sāc,
Klusē lepnums, klusē spīts.

Bet smagums jāpārcieš,
Nakts, kad elpu spiež,
Zaļa zvaigzne tumsā spīd.

(piedz.)Tu un vienīgi zvaigznes staro,
        No mūžības staro,
        Un apmirdz mūs,gaisma kūst, nepiekūst,
        Lai viens otram kā zvaigznes spīdam,
        Vis-tumšākā brīdī,tad gaiši kļūs viegli kļūs.

Kā pelēks mēness stars,
Sirdi smeldze skar,
Mirklis smagi tumsā krīt.

Tad velti mierināt,
Iet ar vārdiem klāt,
Vārdi melni garām slīd.

Un vajā domas tās,
Naktī domas tās,
Nav vairs spēka projām dzīt.

Bet smagums jāpārcieš,
Nakts kad elpu spiež,
Zaļa zvaigzne tumsā spīd.

(piedz.)Tu un vienīgi zvaigznes staro,
        No mūžības staro,
        Un apmirdz mūs,gaisma kūst, nepiekūst,
        Lai viens otram kā zvaigznes spīdam,
        Vis-tumšākā brīdī,tad gaiši kļūs viegli kļūs.

    muzikāls pavadījums

(piedz.)Tu un vienīgi zvaigznes staro,
        No mūžības staro,
        Un apmirdz mūs,gaisma kūst, nepiekūst,
        Lai viens otram kā zvaigznes spīdam,
        Vis-tumšākā brīdī,tad gaiši kļūs viegli kļūs.