Zemes vējš

Kantoris 04

Viņš ir dārgs man arvien, zemes vējš,
Vai tas mieg, vai tas spējš pāri skrien.
Tālais, zilais krasts kad jau apkārt tumst,
Dziedāt, vējš, lēni sāci mums!

Piedz.
   Un kad mūs nesīs vējš, mēs teiksim tā,
   Un kad mūs nesīs vējš, sirds sacīs tā:
   Cel plecos laivu, draugs, nāc tur, kur rīts,
   Lai trakais vējš mums netiek līdz, lai netiek līdz!

Viņš ir baltāks arvien, zemes vējš.
Vai tas mieg, vai tas spējš pāri skrien,
Maigais zemes vējš, tava dziesma man
Noreibt liek, vai tu nāc, vai tu ej.

Brauciens jauks bij` un skaists, žēl, ka īss.
Skaties – vējš laivu drīz krastā dzīs.
Un kad pretim nāks vakars, kluss un vēls,
Sirdij mums dienas šīs paliks žēl.