Edgars Šubrovskis, Edgars Šubrovskis, Edgars Šubrovskis
viņa bij cilvēks un viņai bij vārds un tēvs un māte viņai bij vēzis viņa to zināja un bieži mocījās sāpēs viņa bija jauna un izmisīgi meklēja mīlu un draugus viņas māte bija akla un dusmu lēkmēs sauca viņu par mauku un asaras spilvenā guļot blakus mierīgai elpai atvērti logi un bailes no savas cieši aizslēgtās telpas viņai nebija dieva jo dievs viņai nespēja atbildēt, kāpēc un pārnākot mājās viņa bieži raudot saļima kāpnēs bet pavadītāju jautrie smiekli kā žiletes, žiletes griezās ausīs, bet viņa gaida un gaida kāpnēs, kad kāds beidzot pienāks un uzklausīs 2x