Vienu mūža gadu garu

Uldis Stabulnieks, Uldis Stabulnieks

Vienu mūža gadu garu es uz egles zara karu, lai tas mūžam staro klusi arī sirds kad piekususi

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, mēs ticam tam, zaļajam un dzīvajam, zaļajam un dzīvajam
Bet vecais gads sēž kupenā un raugās savā asarā, sasalušā lāstekā, sasalušā lāstekā
Bet jaunais gads sēž galotnē, ar siltu rausi azotē, kā lai tādu nemīlē, nu kā lai tādu nemīlē