Vakarvējš

Kantoris 04

Šis vēlais viesi, vēsais vakarvēj,
Pa dārzu klaiņodams, pie mana loga pienāc!

Tev delnas smaržo jau pēc pirmiem āboliem,
Pēc apīnķekariem, pēc vakarējās dienas.

Šis vēlais viesi, vēsais vakarvēj,
Vai spuldze istabā tev izliekas par spožu?

Ver manas durvis, savu maigo plaukstu dod,
Un es tev pretī savu silto nakti dotu.

Es skaidri sadzirdu – aiz kalniem avots gurkst,
Vēl neatrasts, vēl neatrakts, bet tomēr nojausts.

Mēs iesim meklēt, nāc līdzi, vakarvēj,
Tu labi pazīsti šīs zemes birzis, noras!