Ūdensnesējs

G.Freidenfelds, L.Strelēvics, Nora Bumbiere

Bērnībā, kad spožs un apaļš mēness,
Skaidrās naktīs dega uguns sārts,
Vectēvs teica: mēness – ūdensnesējs,
Nēšos ūdeni tev atnesīs.

Bija prieks un bija mazliet baisi
Gaidīt vīru, kas no mēness kāps,
Apņēmos – tam pati pretī došos,
Tad pēc burvju ūdens malka slāps.

Piedz.
Bērnu dienās sirds vēl nejauš to,
Zudīs dienas dienu virpuļos,
Paliks sirdī zaļās tēva mājas,
Paliks spēks, ko ūdensnesējs dos.

Tagad smaidot, atceros tos brīžus,
Kuriem svešs bij` prātā reibums smalks,
Kad no mēness, skaitot likteņsprīžus,
Nāca vīrs, kam pieder brīnummalks.

Gaišais ūdensnesējs nāk un nenāk,
Šaubos es, vai sagaidīšu to,
Tomēr skatos mēnesī kā senāk,
Gaišas domas labus vārdus rod.

Piedz. 2x