Kaspars Maks, Kaspars Maks, Forte
Vārdi, kas slēpjas manā sirdī, Tos gribēju pateikt Tev jau sen. Vai kādreiz būs tāda izdevība, Ka mani uzklausīsi Tu? Jau mēneši, dienas projām skrej, Vārdi, kas sirdī neizgaist. Tie nomoka mani, kad Tev blakām, Stāvu es tik vientuļš un kluss piedz. Tu esi vienīgā, Kas neuzklausa mani. Tu esi kā sāpe, Kas sirdī sāp. Tu esi man blakus, Bet šķiet, ka tā nav. Jel panāc man tuvāk, Lai jūtu Tevi es!