Roberts Gobziņš
Es dzīvi nicinu
Pilns ciešanu un bēdu
Starp drūmiem varmākām
Un ielas meitām sēdu
Tie ir mūsu brāļi mūsu māsas
Ar ko kopā nodzeramies mēs
Tās ir mūsu aknas mūsu zarnas
Ko ar vodku izskalojam mēs
Tie ir kartupeļi un cūkas gaļa
Ar ko sevi uzbarojam mēs
Tās ir mūsu rokas, mūsu pirksti
Ar ko čakli masturbējam mēs
Tie esam mēs un mūsu biedri
Kas ar savām mutēm vaļā sēž
Tie ir buržuji un kapitālisti
Kas ar saviem zobiem malkas tēš
Tikai tā tikai tā mēs varam kopā būt
Tikai tā tikai tā in hezus ju bī glēd
Es dzīvi nicinu pilns ciešanu un bēdu
Starp drūmiem varmākām un ielas meitām sēdu
Mana politika, ekonomika, kas nav vainojama ne pie kā
Tie esam mēs degradētie latvieši nespējīgi darīt it nekā
jo tikai tā.
P. Tikai tā tikai tā
Mēs varam kopā būt
Tikai tā tikai tā
In fakin džīzas ju bī glēd