Alnis Zaķis, Alfrēds Krūklis, Zigfrīds Račiņš
Tev vien ziedi šie, asinssarkanie! Tev šie ziedi, tev šī uguns tumšā! Varbūt dzīves vējos pārāk reti smējos, Un pret tevi biju skarbs un auksts, Varbūt mirkļus siltos izbārstīju smiltīs, Par to visu piedod, piedod, draugs! Tev vien vārdi šie, visumaigākie! Tev šie vārdi, tev šī sapņu uguns! Varbūt dzīves vējos pārāk reti smējos, Un pret tevi biju skarbs un auksts, Varbūt mirkļus siltos izbārstīju smiltīs, Par to visu piedod, piedod, draugs! Tev vien mīla tā, skaidrā, mūžīgā! Tev šī mīla, tev šī uguns trakā! Varbūt dzīves vējos pārāk reti smējos, Un pret tevi biju skarbs un auksts, Varbūt mirkļus siltos izbārstīju smiltīs, Par to visu piedod, piedod, draugs!