Imants Kalniņš, Ieva Roze, Autobuss Debesīs
Tā pudele, kas šūpojas pie krasta, Gan pastā reģistrēta kādreiz būs. Bet tagad amba. Tagad beidzot basta. Lai nepļāpātu mutes ciet mums šūs. Pasts nobrīnīsies, pudeļkrāsā nosars Un – tā kā visu stingri kontrolē – Ne minūti no darbalaika nezags, Uz jūru sūtīs taru bandrolē. Un dejos jūra. Stikls ļausies šūpām. Kāds krasts pēc pudeles un vēstules vēl kauks. Kāds iezemietis alks pēc tumšām lūpām. Un dažus vārdus pateiks man mans draugs.