Māra Zālīte
Nāk rudens apgleznot Latviju Bet nepūlies necenties tā. Man viņa ir visskaistākā Tik un tā. Mazliet par lielu, lai sasildot Savu lakatu dotu, Par lielu lai paņemtu klēpī Un apmīļotu. Mazliet par mazu lai palaistu Vienu pasaules plašajos ceļos Par mazu lai laistu vienu. Es līdzi ceļos Nāk rudens apgleznot Latviju Bet nepūlies necenties tā Mums viņa ir visskaistākā Tik un tā.