Larisa Mondrusa
Kā mazs bērns es savu tēvu zemi atstāju jau sen Par to dzirdu šodien tikai to, kas aizgājis un sens. Piedz.2x Svešā zemē stādu rozes, plūcu sārtās magones Sen ir aizmirsusies dziesma,dziesma tā no dzimtenes. Ceļus nezināmus tālu staigājām, Mūsu dzimto sētu sen jau atstājām, Laimi tagad svešā malā meklējam, Taisnākos mēs ceļus bieži neejam. Atmiņās kā mozaīkā redzam mēs, Vai tās prāts mums kopā salikt kādreiz spēs. Tikai labāko mēs atceramies vien, Bet negantais no atmiņas mums ātri projām skrien. Kā mazs bērns es savu tēvu zemi atstāju jau sen Par to dzirdu šodien tikai to, kas aizgājis un sens. Piedz.4x Svešā zemē stādu rozes, plūcu sārtās magones Lai gan manas domas bieži kavējas pie dzimtenes.