Dabasu Durovys
Trešdaļu mūža mēs pavadām tā Apziņas valstībā paralēlā Nevar vairs saprast – sapnis vai īstenība Nav īsti pat skaidrs – miegā vai nomodā Pirmajā stāstā krāsu tik daudz Elpot kļūst viegli, šķiet, viss te ir ļauts Palīdzi, Dievs, šonakt laiku man apstādināt Vēlos mūžam šeit palikt, lūdzu mani vairs nemodināt Piedz. Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā Otrajā stāstā viss otrādāk Es jūtos kā cietumā tumšākajā Palīdzi, Dieviņ, modināt mani jau sāc Drausmīgs mans sapnis, un ārprātā dzīst tik mans prāts Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā Ā, ā, guli saldā miedziņā