Ilze
Šo kausu es dzeru par lapām, Ko rudens pār tīrumiem sēj, Par draugiem un cilvēkiem labiem, Kas nedienas nicināt spēj. Šo kausu es dzeru par acīm, Kur iekrīt kā atvarā sirds. Par vārdiem, ko gribas vēl sacīt, Kad vižņi jau liedagā mirdz. Šo kausu es dzeru par skumjām, Kas sirdī kā vijole skan, Un neaprims kamēr zem smilgām, Būs galva reiz jānoliek man.