Skatoties tālumā

E.Bauers, E.Bauers, Edvīns Bauers

Kādā pavasara dienā saulainā,
Garām braucot, apstājos es Siguldā,
Un nenojautu vēl, ka tieši te
Nāks mana liktenīgā meitene.

Tās zilās acīs bija pateikts viss
Par to, ko lēmušas mums debesis,
Vēl dzīvē nebij’ gadījies kas tāds,
Un baidījos vai nezudīs man prāts.

Staigājot pa rudens lapām Siguldā
Atceros, raugoties tālumā – 
Esam abi atkal kopā pastaigā...
Kaut vēl reizi mūžā būtu tā!

Gar Gaujmalu mēs gājām divatā,
Un ievu smarža reibināja tā,
Ka nedomājām, kā vēl dzīvē ies,
Ja vairs nekad mēs nesatiksimies.

Tai mežmalā zem kupliem ozoliem
Es atgriežos ne vienu reizi vien,
Un vienmēr liekas – tur jau viņa nāk,
Bet tas ir vējš, un viss ir savādāk.

Staigājot pa rudens lapām Siguldā
Atceros, raugoties tālumā – 
Esam abi atkal kopā pastaigā...
Kaut vēl reizi mūžā būtu tā!