Salds

Masts

Ja es būtu grāmata, tu būtu mans stāsts,
tam nebūtu beigas, tajā būtu tavi skūpsti, glāsti.
Viss būtu bez steigas, nekas nevarētu noiet greizi
kā tas ir pašlaik, no rītiem mostos kopā, naktī 
skatīt zvaigznes.

Bez tevis dienas ir kā vasaras bez saules,
galvā tikai tu , it kā cita nebūtu uz pasaules.
Tu esi kā narkotikas no kurām  man ir liela atkarība, 
kad esi ar mani viss apkārtējais ir mazsvarīgs.
Es vairāk domāju ar sirdi, tā ir mana lielākā kļūda,
cerības zūd tev blakus būt, tu esi skaistākā būtne, ko 
esmu saticis jebkad , un kad neesi ar mani šķiet nav 
pagājušas trīs dienas, bet gan gadi , tu saki-Sapņi 
piepildās- tu esi mans lielākais sapnis. Vairāk par 
visu gribu redzēt tavu smaidu, kad atveru acis. Tu man 
pietrūksti ļoti, kaut neesi piederējusi man, man ar 
skūpstiem par maz, man ar nakti nav gana.


Es mainu 
naidu, pret smaidu,
ir pārāk maz tā laika-
Mūs jau sen laime gaida, tepat aiz stūra, tā vaig,
tikai lai tu notici tam un lai tu uzticies man,
tie nav tukši vārdi, es gribu ar tevi saistīt dzīvi 
savu.
Tu padari traku mani, aizej prom, atkal zvani pēc tām 
naktīm, kad tavs ķermenis kails, kad jau zudušas bailes,
kad vēlētos lai beidzot apstājas laiks,bet nekas nav 
mūžīgs,būtu stulbi tagad solīt bezgalīgu laimi.

Tu 
esi īpaša, tāpat kā katrs tavs skaties. Es zinu neesmu 
ideāls, tāpat kā mana attieksme, bet viss ko esmu tev 
teicis ir bijis tiešām patiess, tāpat kā jūtas, tās 
kļūst stiprākas ar katru dienu. Atstājot es tevi vienu, 
pazaudēta daļa sevis, pat tad kad apskauj mani- sajūta, 
ka paceltos virs zemes.

Nāc ar mani un aiz smaida 
zudīs asaras, tās nomainīs neaizmirstami rīti un vakari,
ziemas un vasaras.


Visvairāk nožēlo lietas, kuras 
tiek palaistas garām. Nevis kļūdas, kas pieļautas, 
tāpēc dosimies tālāk. Es pret tevi jūtu daudz ko vairāk 
par patiku, es neko nenožēloju, tiešām prieks, ka tevi 
satiku. Tu esi kļuvusi man tik tuva, pa tik neilgu 
laiku,ka pat brīžiem liekas, ka tu esi viss ko man vaig.
Ar vienu skatienu tu spēj uzlabot visu dienu, tavs 
izskats un šarms mani pavedina kā nevienu.

Apskāvieni,
kas ievieš mieru un silda visvairāk, tuvība naktīs, kad mazāk par visu rītu gaidām. Kad esi man klāt ik dienas pelēcība gaist ātri, nojauc visu, robežas šķēršļu nav-iesim visam pāri.

Viens otram spersim pretī soli, dod man 
roku-iesim tālāk. Ar tevi būdams šķiet, ka lidoju, tu man piešķir spārnus.

Esmu slims ar tevi, pret šo slimību
 nav zāles. Mūs nespēs šķirt ne laiks, ne skauģi , ne tāles.