Salds

Masts

Ja es būtu grāmata, tu būtu mans stāsts,
tam nebūtu beigas, tajā būtu tavi skūpsi, glāsti.
Viss būtu bez steigas, nekas nevarētu notiet greizi
kā tas ir pašlaik, no rītiem mostos kopā, naktī skaitītu zvaigznes.

Bez tevis dienas ir kā vasaras bez saules,
galvā tikai tu , it kā cita nebūtu uz pasaules.
Tu esi kā narkotikas no kurām  man ir liela atkarība, kad esi ar mani viss apkārtējais ir mazsvarīgs.
Es vairāk domāju ar sirdi, tā ir mana lielākā kļūda,
cerības zūd tev blakus būt, tu esi skaistākā būtne ko esmu saticis jebkad , un kad esi ar mani šķiet nav pagājušas trīs dienas, bet gan gadi , tu saki-Sapņi piepildās- tu esi mans lielākais sapnis. Vairāk par visu gribu redzēt tavu smaidu, kad atveru acis. Tu man pietrūksti ļoti, kaut neesi piederējusi man, man ar skūpstiem par maz, man ar nakti nav gana.

Es mainu naidu, pret smaidu,
ir pārāk maz tā laika-
Mūs jau sen laime gaida, tepat aiz stūra, tā vaig,
tikai lai tu notici tam un lai tu uzticies man,
tie nav tukši vārdi, es gribu ar tevi saistīt dzīvi savu.
Tu padari traku mani, aizej prom, atkal zvani pēc tām naktīm, kad tavs ķermenis kails, kad jau zudušas bailes, kad vēlētos lai beidzot apstājas laiks,bet nekas nav mūžīgs,  būtu stulbi tagad solīt bezgalīgu laimi.
Tu esi īpaša, tāpat kā katrs tavs skaties. Es zinu neesmu ideāls, tāpat kā mana attieksme, bet viss ko esmu tev teicis ir bijis tiešām patiess, tāpat kā jūtas, tās kļūst stiprākas ar katru dienu. Atstājot es tevi vienu, pazaudēta daļa sevis, pat tad kad apskauj mani- sajūta, ka paceltos virs zemes.
Nāc ar mani un aiz smaida zudīs asaras, tās nomainīs neaizmirstami rīti un vakari, ziemas un vasaras.

Visvairāk nožēlo lietas, kuras tiek palaistas garām. Nevis kļūdas, kas pieļautas, tāpēc dosimies tālāk. Es pret tevi jūtu daudz ko vairāk par patiku, es neko nenožēloju, tiešām prieks, ka tevi satiku. Tu esi kļuvusi man tik tuva, pa tik neilgu laiku,ka pat brīžiem liekas, ka tu esi viss ko man vaig. Ar vienu skatienu tu spēj uzlabot visu dienu, tavs izskats un džams mani pavedina kā nevienu.
Apskāvieni, kas ievieš mieru un sildis vairāk, tuvība naktīs, kad mazāk par visu rītu gaidām. Kad esi man klāt ik dienas pelēcība gaist ātri, nojauc visu, robežas šķēršļu nav-iesim visam pāri.
Viens otram spersim pretī soli, dod man roku-iesim tālāk. Ar tevi būdams šķiet, ka lidoju, tu man piešķir spārnus.
Esmu slims ar tevi, pret šo slimību nav zāļu. Mūs nespēs šķirt ne laiks, ne skauģi , ne tālas.