Jānis Krūmiņš, Apvedceļš
Bez steigas diena, pūka viegla Tā katra mīļa stunda rit, Un grūti pateikt Tev kā man klājas, Cik brīnišķīgi paiet mūžs. Es katrā lapā spēku rodu, Man mīļš ir mājās ziedon's svaigs Un pavasarī visur mājas Un pāri galvai zvaigžņu lauks! piedz. Vai palikšu es šeit līdz rītam, Vai labāk tagad projām iet? Es vienmēr tas kurš laimi meklē Pie durvīm, kuras vienmēr ciet! Man krūzē piens un medusmaize, Kad runājos ar sevi pats, Kā dienas samaļ manu mūžu Un lēnām griežas laika rats. Ko lai saka tiem kas ceļā, Ka kādreiz katram dārziņš būs, Kurš teica gadi skrien kā stirnas, Un nenāk nekad atpakaļ! piedz. piedz.