Elvijs, Elvijs, Elvijs
Es varu zaudēt šodien, bet tad es piecelšos rīt, Un došos tālāk uz vietu, kur tad es būšu brīvs, Visa pasaule man paversies pie kājām, es zinu, Stavot kalna galā skatišos un teikšu '' es gribu ''. Gribu to ko citi nevar īsti pataustīt, katru dienu cerēt, to ka dzīve paklausīs, saviem sapņiem es iešu tikai tieši tiem pretī, tu nebusi stiprāks, ja kadreiz zemē tu nekrīti. es redzu planētas tādas, kadas tās nav tavās acīs, pacelt limitus augstāk, es tikai pats sev to prasišu. simtiem cerības, bet vel vienmēr man bus simtu pirmā. tu esi preti tikai sev, bet zini - ir tā. pietiek liekuļot, pietiek te melot, te labums. Es esmu tas, kas stāv pusceļā, bet ir jau paguvis, ne es nedejošu dienā pec kāda citas stabules un to kas nepieder vēl man, es to ar laiku dabūšū. Liekas tev, kad vairāk vietas sev, un tapēc dienas vel ir priekšā Mana priekšā ir tik daudz kas vel palicis te, ko vel vairāk varu dot, kas var palidzēt? aiziet tālāk pari kalniem prom, kad atpakaļ tu neaizej. Man vairak nav jāprasa, par to kas man ir vērtibas dzīvē, tagad ienistu to ko savlaik bernībā milēju. traipi nenomazgājami un rētas nepaslēptas visa pasaule nav redzēta un durvis neatvertas. man vairs nav bail no nekā, es varu neslēpties es būšu te, tu būsi - ja prom tu neaiziesi viens ir stipri par maz, bet divi stipri par daudz kur ir sievietes, pie kurām viņās lika man braukt? es tevi neredzu un sevi, klusums pāri liecās mērķis tālāk par prātu , bet viņš tam lēni tiecās pakaļ un nav nekādu īstu iemeslu bēgt nav nekādu domu piesēt un lēkt nav pat domas glāzē ieliet - kapēc? un tagad zini, to ka vienmēr es spēšu aiziet garām tam kas padara tumšu visu un savā vietā uz kajām , es būšū ticis Liekas tev, kad vairāk vietas sev un tapēc dienas vel ir priekšā Mana priekšā ir tik daudz kas vel palicis te ko vel vairāk varu dot, kas var palidzēt aiziet tālāk pari kalniem prom, kad atpakaļ tu neaizej Kad atpakaļ tu neaizej, neaizej, neaizej, neaizej daudzi kliedz pie sevis, kad liekas nav tas svarigi laiks iet uz priekšu, bet liekas viss ir sadzijis man vairs nav bail norisket, man vairs nav bail noticēt es redzu gaišakas acis, es redzu to ka viss sakartojas gluži vai pats, es redzu zvaigznes vismelnākajās naktīs, lai visi sadzird ko vēlējos es sacīt man vairs nav laika, lai domatu par citiem man vairs nevajag kādu blakus, lai es varētu iztikt man vairs nevajag kadu uzslavas, dzirdēt ikdienu man vairs nevajag sevi muļķot, lai es rastu sev mieru Liekas tev, kad vairāk vietas sev un tapēc dienas vel ir priekšā Mana priekša vel tik daudz kas ir palicis te ko vel vairak varu dot, kas var palidzēt aiziet pari kalniem prom, kad atpakaļ tu neaizej neaizej, kad atpakaļ tu neaizej.