Prāta Rēbuss

Jānis Šmēdiņš, Gatis Irbe, MESA

Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs.

Es spolēju kādreiz vietas, bez ambīcijām.
Dzīve bija kā stienis bez svariem, ko es cilāju.
Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūzt atkal.
Ja nesit ārā sviedrus paliek 'borings', var atsalt.
Tāpēc gribas sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt.
Reti kurām lietām svarīgs ir dizains.
Pirmkārt,  izbaudīt, izgaršot, sasniegt, pirms kājas atstiept.
Iegūt atbildes, pirms vēl jautājumi sāk rasties.
Ambīcijas sarūk redzot 15-gadīgu skuķi,
Uzmālētu uz 25 un tu uzraujies kā muļķis.
Ar baltiem deguniem pie tualetēm te rindā stāv,
Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi.
Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām,
Bedrainie ceļi, it kā kurmji dzinušies pēc sliekām.
Te visam izskaidrojums savs,
Mistika, ū, ka izskaidrojuma nav. 
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij',
Pirms 600 miljoni Dienvidu tilta vantīs bira.
Bet tāpat tā lūka braucot pāri dauzās,
Viadukts kā ārzemēs, bet iebraucam mēs auzās.
Galvu saķēruši mēs; zviedri izpērk mūsu mežus,
A mēs pērkam viņu drēbes.
Te vienam nokrita parūka un kuģis pārtapa par laiviņ'. Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu.


Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs. 


Manas ambīcijas sarūk dzirdot mazu bērnu kliedzam:
”Daudz naudas, daudz naudas”. Tiešām? 
Vai es esmu atpalicis, vai mēs esam briesmās,
Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā.
Primāt, baidies, gatavojies nomest svaru.
Te, kā suņi skūdri, mediji biedē mūs ar karu.
Tai pat laikā paši barojas no krievu siles darbam.
Bīsties no balti, zili, sarkana.
Ambīcijas sarūk redzot sadevušos krāniņos,
Pa Brīvības ielu soļo Valdiņš, samīlējies Mārtiņos.
Lai varavīksnīte mūs vieno, visiem pāri liecās,
Kam mums bērnus, kam mums visa liekā.
Mūsu pīļu dīķi katrs otrais tēlo zvaigzni,
Šovs bez apstājas, dzeltenie tik pelna maizi.
Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā 'Grammy' un 'Oscars',
Mūsu 'superstāri' piekrīt izģērbties par sotak'.
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij',
Pirms es pamanīju, dejojam pie kantrī stila,
Kovboju cepurēs savu tautu Baltijas jūras krastā,
Liekot soli pie solīša, līdz beidzas jūdze sestā.


Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs.


Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev!
4x

Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs.