Sandris Sproģis, Mareks Pelsis, A.Birzmalis, K.Kugrēna, L.Smiltniece
Baltā, pasakainā miglā tīts Manā ciematā jau ausis rīts, Mostas viss, kas šeit man mīļš un svēts, Tas, kādēļ man dzīvot vērts. Joprojām upe šeit tik mierīgi plūst, Un sirmais parks ik rītu sveicina mūs, Viskrāšņāk šajā vietā ievas zied Manā skolā mani bērni iet. Piedz. Lai kurp es arī dotos, plašā pasaulē, Vienmēr atgriezīšos savā ciematā, Ar lepnumu, lai vienmēr, visiem pateikt - Mani bērni piedzimuši Iecavā. Ar katru dienu ciemats skaistāks kļūst, Daudz jaunus draugus tas ik dienas gūst. Šeit nevien dārzi uzzied vasarā, Bet arī cilvēki, kas dzīvo Iecavā. Piedz. Lai kurp es arī dotos, plašā pasaulē, Vienmēr atgriezīšos savā ciematā, Ar lepnumu, lai vienmēr, visiem pateikt - Mani bērni piedzimuši Iecavā. Pār ciemu nakts tumsas palagus sedz, Un tumšās ielās klusi laternas dedz, Pie miera dodas viss šeit, kas man svēts, Tas, kādēļ man dzīvot vērts. Piedz. Lai kurp es arī dotos, plašā pasaulē, Vienmēr atgriezīšos savā ciematā, Ar lepnumu, lai vienmēr, visiem pateikt - Mani bērni piedzimuši Iecavā. Lai kurp es arī dotos, plašā pasaulē, Vienmēr atgriezīšos savā ciematā.