Par mazo meitenīti

Staburags

Aizejot blāzma sen jau auksta kļūst,
Dienas kā mirkļi vai tie īsti būs,
Ēnu vien kādu sapnī redzēt var,
Tur atmiņas abiem tev un man.

Vēji aiz loga plosa pusnaktī,
Mūs nomodā sapnis neliec pagātnī,
Roku vien pretī pasnegt tumsa ļauj,
Tur atmiņas abiem tev un man.

Piedz.
Par manu mazo meitenīti pasakiet kaut ko,
Kādā tagad svešā malā meklēt zaudēto,
Par manu mazo meitenīti pasakiet kaut ko,
Kādas rokas un kādas lūpas tagad silda to.

Sakrātās mīlas tomēr vajag mums,
Kaut paliek no rīta tikai nogurums,
Šie sarkanie rieti un nakts noslēpums,
Tur atmiņas abiem, abiem mums.

Nesodiet mani ļaujiet vinam skumt,
Pasakiet vārdu, to es lūdzu Jums,
Kā saskaitīt rētas sirdī sakrātās,
Tur atmiņas abiem, abiem mums.

Piedz. X2
Par manu mazo meitenīti pasakiet kaut ko,
Kādā tagad svešā malā meklēt zaudēto,
Par manu mazo meitenīti pasakiet kaut ko,
Kādas rokas un kādas lūpas tagad silda to.