Tomass Kleins, Guntars Račs, Andris Ērglis un Cacao
Zini, man viss ir apnicis Tagad es iešu atpūsties Zilajā debess jūrā nopeldēties Labi, es Tevi ņemšu līdz Tur taču arī vajadzīgs Kāds, kurā neprātīgi iemīlēties Nesaki man, ka Tev laika nav Nesaki man, ka Tev atkal bail Nesaki man, vilciens ir jau prom Nesaki man, ka tev galva sāp Nesaki man, mani nepiekrāpt Nesaki man, ka vilciens ir jau prom Ja būs vajadzīgs gaidīšu es Visu dzīvi un vēl Vēl vienu reizi būšu nepareizs. Ja būs vajadzīgs, gaidīšu es Visu dzīvi un vēl Vēl vienu reiz būšu nepareizs Ja būs vajadzīgs vēl Tur vairs neviens mūs netraucēs Tur vairs neviens mums neticēs Varēsim zvaigznes tālās saukt par mājām Un kad mēs grēkā kritīsim Prieku pie krusta sitīsim Teiksim, ka mēs jau neko neziājām. Nesaki man, ka tā nevar būt, Nesaki man, ka Tavs prāts ko jūt Nesaki man, ka nenāksi man līdz Nesaki man, ka Tev žēl par to Nesaki man, labāk it neko Nesaki man, ka nenāksi man līdz!