Nekad tā nesaki.

Aija, Aija, Aija

Nekad tā nesaki, ka nemīl tevi neviens.
Pat brīžos tajos, kad liekas - tu palicis viens.
Neviena nesaprasts un atstumts.
Pašas laimes mātes aizmirsts,
Kad gaudo vientulības vēji dvēselē.

   Netici spēkam, kas liek tev tā domāt.
   Vājuma brīži mēdz rūgti maldināt.
   Varbūt pat līdzās, nezinot tev pašam,
   Dzīvo vēl kāds, kam tu visvairāk vajadzīgs.

Nekad tā nesaki, ka negaida tevi neviens.
Pat tad, kad liekās, ka brīdī šajā tev nav vairs kur iet.
Varbūt tik tevi gaida klusi, vēl laime aizmigusi,
Ko pamodinās jaunas dienas rīts.

     Paskaties apkārt – tev pieder šī dzīve.
     Debesu plašums, un ceļš kas tālēs sauc.
     Ieskaties sevī, tev pašam pieder spārni,
     Nebaidies lidot, pat ja skauģi prātu jauc.

Nekad tā nesaki, ka īstu draugu tev nav.
Ja brīdī grūtā tev pagriež muguru šķietamais draugs.
Vien tas būs patiesais un īstais,
Varbūt reiz tevis paša nīstais,
Kas nenoklusēs kļūdas tavējās.

       Paskaties apkārt – tev pieder šī dzīve.
       Debesu plašums, un ceļš kas tālēs sauc.
       Ieskaties sevī, tev pašam pieder spārni,
       Nebaidies lidot, pat ja skauģi prātu jauc.