Oriole, Edavārdi, ansis, Edavārdi, ansis
[Edavārdi] Daudzi saka, ka tieši tas, kas man patīk Nav laba karjeras izvēle, bet es ceru, var prasīt Kapēc tieši tas, kas man patīk, nav laba karjeras izvēle Man saka : „Nezinu, ej barjeras izpēti pats!” Es radu dziesmas, un to man ir vēl daudz Un es iekustinu pūli, kaut nav tas tēls glauns Man uz to ir talants, bet saka man „Dēls, audz”? Jo man jādara tas, kas nepatīk, dēļ naudas? Nebūšu pastnieks, kas no suņiem vēl pa retam bēg Jo es redzētu, ka citiem raksta, bet man nē Zini, es kā kasieris liktos garīgi slims Man tā patīk rakstīt, ka pat veicī radītu rindas Būtu labi, ja aiz restēm pūtu tie sūda politiķi Bet es pār sarkano ietu, ja būtu policists Lieli mērķi, tapēc kustīgs kā celis Bet, ja būtu kosmonauts, es uzmīstu uz Zemes Man vaj’g piķi kā abatam svētvietas Tā kā zinātniecei, kas tagad ir sētniece Vai tādas domas bojā, kā palagus – ēdiens? Un kā Tu to dabū te – pa labam vai blēdies? Piedz. Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Man vaj’g naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu, naudu Mums vaj’g latus un litus, baksus un čipus Un mums vaj’g blatus un piķi, un akrus un ikrus Dodot plates un diskus, ņemt hatas un džipus Vaj’g uzgriezt basus un kikus, lai apklustu visi Bet mums vaj’g latus un litus bez smakas un riska Un tad būs blati un piķis, blakus tās čiksas Kas būs trakas un plikas, vaj’g hatas un džipus Jā, mums vaj’g naudu [ansis] Piķis tā ir lieta, par ko neļauju prātu nomākt, Jo es negulētu, ja pārāk bieži par to sāktu domāt. Tāpēc manā valūtas kursā ir bišķi tā kā aisbergi, Jo nauda ir dzīvesveids, bet tā niša man ir aizņemta. Atslēgas vārds ir “prioritātes”; Te pie mums māksliniekus apdala kā minoritātes (!). Kad iet smagi, noder drusku vieglas naudas, bet Liekot plusu pie plusa, plusu bieži nav, ķipa, Zīda palagi, ādas saloni, nez ko teiktu Dzimtcilvēki, redzot, kā pār tevi valda baroni?! Bet pēc tā visa nāks aprakt tevi laiks, ooo! Reku, džeki velk ar krītu uz kapakmeņa high-score’u! Ļaudis pavada naudas smaka, to pavada kuces, Kuras pavada to runas, kam ir kabatas tukšas. Kad nav kapeiku, man neērtības rada tas drusku, Jūtu, zem kājām sāk pamati zust, jā, liekas, man vajag Piedz.