Kristīne Šomase
Jau vakars ir klāt un ēnas jau nāk mūs sveikt Es zinu ir laiks, ir laiks man šo ceļu beigt Bet cauri caur tumšām ēnām, es dzirdu kā ieleja skan Un es gaidu vēl brīdi un klausos: Kā saule čukst ko putni stāsta man, kā šie kalni skan Šie kalni ar mūzikas skaņām dzīvo Jau tūkstošiem gadu te dziesmas skan Un piepildās sirds, ar šo vēju brīvo Ar visu, kas mīļš tev un dārgs ir man Un sirds mana skrien tā kā putni pār ezeriem Zilajās debesīs, bet ceļš, kurš iet līdz pat mežmalai Tagad liekas tik īss un viļņi pār akmeņiem smiedamies lec Mazā upīte skrien, nāk vakars jau vēls Bet es esmu tepat vēl arvien Ja skumji man būs, tad es atgriezīšos Lai klausītos kā skaņas vējā skrien Šai vietā kur mūzikas skaņas dzīvo Tikai šeit arvien