Anatolijs Livča, Iveta Priede, Kaspars Antess
Atskan šī smeldzīgā nots Aizmirstā sen melodija Balss viegli notrīc, Bet sirds atgriežas tur kur reiz bija Šķiet beidzot pienācis laiks Izdzīvot izstāstīt vēlreiz Vienu no desmita, vienu no tūkstoša Vienu no miljona stāstiem Stāstu par tevi un stāstu par mani Šo stāstu par laikiem, kas zūd Pirksti pār taustiņiem dej` Ierastā atmiņu rakstā Vienmēr no jauna nāk rīts Diviem vien zināmā stāstā Laiks iet, bet aicina drīz Izdzīvot izstāstīt vēlreiz Vienu no desmita, vieno no tūkstoša Vienu no miljona stāstiem Stāstu par tevi un stāstu par mani Šo stāstu par laikiem, kas zūd Mēs dejojām, dejojām, zvaigznes mums līdz Mēs dejojām ilgi, bet uzausa rīts Vienu no desmita, vienu no tūkstoša Vienu no miljona stāstiem Stāstu par tevi un stāstu par mani Šo stāstu par laikiem kas zūd Vienu no desmita, vienu no tūkstoša Vienu no miljona stāstiem Stāstu par tevi un stāstu par mani Šo stāstu par laikiem, kas zūd Mēs dejojām, dejojām, zvaigznes mums līdz Mēs dejojām ilgi, bet uzausa rīts Vienu no desmita, vienu no tūkstoša Vienu no miljona stāstiem Stāstu par tevi un stāstu par mani Šo stāstu par laikiem, kas zūd