Nikolajs Puzikovs
Šķiet tas aizgājis un tā nav Bet tas nepāriet, nē un nē! Acu priekšā kā šodien stāv Meitene no 6.b Acis zilas kā okeāns Kā saule vakarā Viņas smaids, Un es mulstu no tā! Toreiz šķita, ka tulīt būs Medus un putra, piens Bet jau atkal laiks izjoko mūs Nav nekā-esmu viens! Lēni, kā lapas krīt dienas džiest Pārtop asarās jo varbūt un gandrīz Šajā pasaulē vairs neskaitās! ko tagad nozīmē dzīvot šai pasaulē? Kurā pusē vējš tevi aiznesis ir? Vai tu vēl atceries sirdi uz tafeles un mazo smaidiņu sava burtnicā? Atsūti vēstuli man Mana adrese ir tavās asarās! Vai tu vēl atceries sirdi uz tafeles, mazo smaidiņu sava burtnicā? ko tagad nozīmē dzīvot šai pasaulē? Kurā pusē vējš tevi aiznesis ir? Vai tu vēl atceries sirdi uz tafeles, mazo smaidiņu sava burtnicā? .....Tas meitenei no 6.b