Kaspars Antess, Dzintars Čīča
Meitene un lauku zēns. Es un tu, nezināmas planētas, Nenosauktas vārdā vēl mēs kaut ko izmisīgi meklējam, Es un tu, pazaudētas atslēgas, Nodeguši tilti un trīs vārdiņi pēc tām. Es un tu, meitene un lauku zēns, Cerības un sapņu pilis šonakt nesola nekā, nekā, Es un tu, mīlestības leģenda, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Es un tu, paralēlas līnijas, Paralēlas pasaules un daudzi vārdi, kuros nav nekā, Es un tu, meitene no pilsētas, Nepareizi uzrakstītais teikums dzīves grāmatā. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. STARPSPĒLE Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta. Meitene un lauku zēns, Kā romāns nezināms, kā rudzu grauds uz asvalta.