Roberts Pētersons
Mēness gaismā viņu ieraudzīju es, Un tas bija skats no citas pasaules. Tādu tēlu jau var tikai nosapņot. Manas acis tāda skata nesaprot. Var jau būt ka tas ir tikai vēlviens farss (velviens farss), Bet pie debess malas dega sarkans Marss. Man tas šķita ļoti liels un nereāls. Bija sācies lielo zvaigžņu karnevāls. Piedz: (2x) Meitene no Marsa, Vai no Venēras? Nav nekas, nav nekas, nekas, nekas Tad es spēru soli tuvāk viņai klāt, Ticot, mīlot, gaidot, cerot parunāt. Bet pār mani nāca zibens spēriens ass: Zini puisīt tu vēl neesi nekas! Kopš tā laika es uz zvaigznēm neskatos. Dzīvoju tepat pie jūras Asaros. Un ir vienaldzīgi Venēra un Marss, Ja uz zemes pašam ir savs zaļais zars. Piedz: (4x)