Masts - To mēs atkal teiksim rīt

Masts, Masts

Tev esmu parasts cilvēks, bet kādam vienīgā cerība,
Tik daudziem paeju garām, lai kādam pajietu pretīm,
Es bieži, takā veca tantiņa sēžu mājās viens,
Tik ļoti gribas pacelt latiņu, ka ar to bojāju griestus, 
Mana rītdiena, kā jautajums bez atbildes,
Neparadzema, kā dzivnieks ka tam uzbrūk,
Ir simtiem izniekotu stundu tik dēļ savas atieksmes,
Un katra diena atgādina, ka neko neesmu sasniedzis,
Man 19 gadi joprojam nezinu, kas es būšu,
Itkā dzīve būtu melnraksts visu laiku pieļauju kļūdas,
Man nau bail nomirt man ir bail nesākt dzīvot,
Ir tik maz laika lai mes iemacītos augstāk lidot,
Ko vakār vēlejos tik ļoti, šorīt aizmirsu jau,
Šo dienu sabojāju, nekas rīt man pienāks jauna,
Es neizmantoju iespeejas, takaa pāvests savu pimpi
Jūtos nederīgs, kā viltots paraksts un es dzeru kaa parast.


Pied -
Mēs rītdien būsim labāki, to mes atkal teiksim rīt,
un īsti nekas nemainīsies dienas aiziet, pajiet dziive 4x


Saldi meli dzīvi nepadarīs tādu, es labāk stipras sāpes jūtu nekā citu mānu,
Kautkād rāmi šo pasauli, uztveru nereti pats un saprotu, kas ir dārgs, tad kad neredzu to sev blakus,
Ja dzīve ir skatuve esmu tākā dekōrs,
Ko vēl citi aizstāj dienas, pelēkas, kā betons vienmēr gribas kautko vairāk,
Bet man nau pacietības gaidīt, tik maz ir un tik daudz vaig, lai paīstam justos laīmigs,
Pēc laimes stāvot rindā, gadiem jau to nesagaidu, padoties ir viegli protams, takā novelt citiem vainu,
Sapņi kuriem sekoju, kā paparacī nepiepildās,
Bet esmu pieradis pie vilšanās un kļuvis stiprāks
Es nekad neapstašos, solījumu sev es devu pat ja sabruks ticība es sakšu to no nules celt,
Bez naida pret tiem, kas reiz man kāju centās priekšā likt,
Es tikšu tur kur vēlos būt, darot labu un darot sliktu.

Pied -
Mēs rītdien būsim labāki, to mes atkal teiksim rīt,
un īsti nekas nemainīsies dienas aiziet, pajiet dziive 4x