Mārcis Geidels, Mārcis Geidels, Masts
Kas vienam dārgs - to otrs met pret zemi Tie cilvēki domā tik un vienīgi par sevi Ja uzticies kādam, tad tikai sev vienam Jo citu patiesība bieži vien ir meli Tad kad iekurī dzīve šķiet labāka Jūti, pie skaidra prāta tādas domas ātri zūd Jo - dzīve sūra, it kā saka grūtības rūda - Bet ne sūda! Ar katru dienu ar vien grūtāk kļūst Negribīgi dzīvot dzīvi - tas ir daudziem raksturīgi Tie uzskata, ka prieks un laimes slēpjas naudā Arī bez tās dzīve var būt baudāma Bet tad to ir daudz grūtāk pamanīt Tā tas ir bez šaubām! Tikai retajam nav mērķis tik pie bagātības Ir jārīkojas nevis jāgaida kādas zīmes! Nauda - vai tas ir viss ko Tu gribi no dzīves? Ja atbilde ir "jā" tad Tu nebūsi laimīgs! Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis. Tāpat kā šo vietu, kur jūtos kā samīts. Te visu nosaka nauda, te labā mazāk nekā ļauna. Maza pasaule, bet pilna dirsa klaunu. Bieži saka, ka uz visu un visiem uzspļaut Slīcina bēdas alkoholā, bet tās uzpeld Grūti brīži nekad netrūkst uz šīs pasaules Bet, zini, pēc negaisa vienmēr spīdēs saule! Ja Tev ir ģimene, tad priecājies par to Par to uz zemes nav nekā svarīgāka Daudzi cilvēki to apjēdz par vēlu - Te jums būs piemērs: Māte zaudē dēlu.. un Tagad ikdienas problēmas šķiet niecīgas Nav vairs viņa ne bēdīga ne priecīga Bilde rāmī - viss kas pāri palicis Nav vairs mātei spēka, kaut dzīvot vēl atlicis Par vienu cilvēku mazāk, par vienu vairāk - Tā šī pasaule tik nedaudz ar` mainās Viena vietā nāk kāds cits, cita vietā atkal cits Tas kirks - nemirstīgs ir mīts Ja es būtu Dievs, es nebūtu sevi radījis. Tāpat kā šo vietu, kur jūtos kā samīts Te visu nosaka nauda, te labā mazāk nekā ļauna Maza pasaule bet pilna dirsa klaunu Slēpjos no problēmām, bet tās mani atrod Brīžiem sajūta tāda ka ik uz soļa tās sekotu Biežāk sanāk krist, nekā celties Ja nebūtu mūzikas, man nebūtu, kur spēku smelties Bet ja Tevi nepiemeklē nelaime, uzskati to kā laimi Jūtas un to, ko mīli ne pret ko nemaini! Jo tas ir Tavs, jo tas ir svēts! Un tici man - tas nav nekādas naudas vērts. *Daudzi cilvēki par vēlu novērtē to, kas viņiem ir dots. Un par to aizdomājās un atceras tikai tad, kad tā vairs nav. Nepieļauj arī Tu tādu kļūdu! Tā ikdienas rutīna, kas velkas līdzi kā piekabe No kuras neaizmukt, bet pie tās pieradi Es tiešām ticu, ka katram šeit ir sava vieta Bet grūti to atrast, kad zem jautājuma ir rītdiena Nepeldi pretī straumei, tā vieglāk aizrīties! Ja esi kaut ko sapisis, reiz nāksies atzīties Veido dzīvi viens pats, jo reiz Tu tāds paliksi Mātes, tēva rokas visu pa plauktiem nesaliks.