Lūgšana

Leonīds Breikšs, Ieva Akurātere

Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgām 
neliec ciest,vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un 
nenodziest, vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo 
dienu skan, jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem 
dzimt un man.

 Kungs mēs ticam ka tu gribi un ka tas 
tavs svētais prāts, lai arvien šī tauta dzīvo un šīs 
zemes ražu vāc, lai par lejam šīm un kalniem vienmēr 
latvju mēle skan, to man klusi čukst šī zeme to ik 
akmens saka man, to ik akmens saka man.

 Tu tak 
negribi lai važās reiz mūs atkal svešnieks kaļ, lai mēs 
redzējuši sauli krītam naktī atpakaļ, tu tak negribi 
lai atkal latvju tauta ceļos krīt un lai mūs kas šodien 
brīvi atkal važās saslēdz rīt.

 Tu tak negribi lai 
svešā mēlē tevi lūdzam mēs, tu kas devis mums šo zemi 
tu kas esi mūsu tēvs, vai nav skaistas mūsu dziesmas, 
nē tā nedzied verga sirds, tāpēc mūžam tavai saulei 
latvjus brīvus jāapmirdz, latvjus brīvus jāapmirdz.

 
Tāpēc sargi mūs tais dienās tornī sargs kad trauksmi 
sauks, tad kad nāves izkapts nopļauts drauga rokās 
nomirs draugs, tad kad svina bišu spieti plosīs latviešu
s un dzels, tad kad baltas krustu birzis neredzamas roka
s cels.

 Tad par vēlu būs mūs vienot, ja mūs šodien pl
osīs naids, baigs, ak kungs, tad pāri zemei skanēs latvj
u tautas vaids, jo vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pa
zīt spēs un vai tiešām tikai vergu gaitām izredzēti mēs,
 gaitām izredzēti mēs.

 Vai šī brīvība tik sapnis mūsu
 tautas gaitā būs, un pēc gadiem sveši kungi klaušu gait
ās izdzīs mūs, nē, tik grūti ir tam ticēt, nē, šī doma s
irdī sāp, tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa 
kāp !

 Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli ja
už, nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž,
 nāc un svētī mūs un vieno un mums darba spēku dod, lai 
reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods, negaid
a mūs briesmīgs sods.

 Šodien kungs mēs tevi lūdzam ne
ļauj latvjiem mirt un zust., liec mums vienmēr savu saul
i brīviem pāri galvām just, līdz tiem laikiem, kurus šod
ien nezin vēl nekur neviens, mūžam brīvs lai latvju ērgl
is savus spārnus plesdams skrien.

 Lai pret nezināmiem
 laikiem, cauri mūžiem ejam mēs, dod mums spēku, dod mum
s drosmi, dod mums vienprātību tēvs, un ar savu dēlu sūt
i jaunu garu tautai šai, lai tā drošiem soļiem spētu doties 
pretī mūžībai, doties pretī mūžībai