M.Freimanis L.Reiniks, M.Freimanis, Lauris Reiniks
Piena upes debesīs,naktis izdzēsīs Tu nāc no manis izlūgties vārdus aiztaupīt es stāvu pāri pasaulei,spārniem izplestiem Un man bail atļaut sev lidot vēl Piedz. Pat nezinot kā, Mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, Būt dzīviem un klāt, Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Nobijies no sapņainiem lietus mākoņiem, Es nenoguris spēlējos ar putniem apmātiem Tu vari mani izpostīt,ja baidies ieraudzīt Kā man bail atļaut sev lidot vēl Piedz. Un,kad no divām sirdīm Paliks pāri vien nogurums, Tiem jābūt mums, Kas snieg. Piedz. Piedz.