Artūrs Palkēvičs, Iveta Priede , Double Faced Eels
Vēsa zīda nakts līdzi sauc Tikai brīdi vēl ir sāpēt ļauts Vēl tavs elpas pieskāriens balts, kā spārni cēls Un man izgaist žēl... Piedz. Ārpus tā, kas bij, ārpus tā, kas būs, Ārpus laika šī – viens, ne pazudis Ārpus tā, kas sāp, ārpus tā, kas zūd, Ļauj man vienam būt, ļauj būt... Kas ir izdomāts? Kas ir īsts? Klusē asinsbalss, nepazīst... Tu kā paradīzes zieds, tu neiederies te – nē! Vairs nemeklē! Piedz. Ārpus tā, kas bij, ārpus tā, kas būs, Ārpus laika šī – viens, ne pazudis Ārpus tā, kas sāp, ārpus tā, kas zūd, Ļauj man vienam būt, ļauj man vienmēr būt Ārpus tā, kas bij, ārpus tā, kas būs, Ārpus laika šī – tik viens, ne pazudis Ārpus tā, kas sāp, ārpus tā, kas zūd, Ļauj man vienam būt, ļauj būt