Ansamblis "Manta", Māris Šverns, Ansamblis "Manta"
Visi mani gredzeni, auskari, Visas manas stikla virtenes. Kāds cits ir manā vietā, Kāpēc tas neesmu es? Un ko gan tu atceries esi lēnām Uzvelku savas ārišķības Cits jau atkal manā vietā Kāpēc ne es? Noslēpjos savā šaubu cietoksnī, ieslēdzos savā neticības čaulā. Miljons pudeļu, Miljons kauju. Maldos savas filozofijas labirintos Nokāpju savā augstprātības kapā Kas slēpjas aiz šīs sejas? Sēžam un sēžam un sēžam uz palodzes, Sēžam un sēžam, tā sēžam un pīpojam Un es nespēju tai dot to ko viņa gaida Un smēķēju jo nezinu ko teikt Zibu zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts Zibu zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts Esmu satverts, sasiets, savažots skumji Karaliene neticība, pavadone šaubas Mute ciet, lūpas, lūpas apņemtas. Šīs ir visas manas pirmās dienas Šīs ir visas manas pirmās naktis, Un šis Šis ir mans pirmais rīts. Nogalinot svešo, uzbrūkošo, Tas neattaisnos, bet es zinu, ka šis Šis ir mans pirmais rīts Tu esi mākonis aiz mana loga Mana pacietība ir kā laika prognoze Es saistu ar tevi savu agresiju Romantiskie bruņinieki braslam netiek Pāri, par smagiem, to zirgi, tie grimst. Lūk tāds, tāds ir mans pirmais rīts. Sēžam un sēžam un sēžam uz palodzes, Sēžam un sēžam, tā sēžam un kūkojam Un es nespēju tai dot to ko viņa gaida Un kūkoju jo nezinu ko teikt Zibu zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts Zibu zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts Esmu satverts, sasiets, savažots skumji Karaliene neticība, pavadone šaubas Mute ciet, lūpas, lūpas apņemtas.