Sestā jūdze
Tu esi (D) tā kā klusā daba, Tik mierīga, tik ļoti, ļoti laba (D+7). Tu esi (Em) tā kā krūze gleznā. Tik svarīga, tik ļoti, ļoti grezna (A). Tu esi (D) tā kā vējš no rīta, Kā debesis, kas spožā saulē tītas (D+7), Tu esi (Em) tā kā durvis vaļā, Un kā dziesma, kas dziedama vēl skaļāk (A). Piedz. Tu (D) esi un es tevi jūtu (D+7), Es nezinu (Em), kas es bez tevis būtu (A), Tu (D) esi, un es tevi jūtu (D+7), Es nezinu (Em), kas es bez tevis būtu (A). Tu esi (D) tā kā lietus lāse, Kā ziedi, kuri manā galda vāzē (D+7), Tu esi (Em), un es arī esmu, Ik rītu tad, kad vējš ceļ rīta dvesmu (A). Piedz.